Pati ātrāka, pati dabiskākā un pati svarīgākā zirga gaita ir lēkši. Savvaļas zirgiem tā ļauj izdzīvot, jo, bēgot no plēsējiem, zirgs auļo, cik ātri vien spēj. Sporta zirgiem tā dod iespēju uzvarēt! Tāpēc lēkši ir svarīgākā gaita konkūra un trīscīņas zirgiem. Katrs sportists zina, ka lēkšus nav iespējams mainīt – ar kādu lēkšu kvalitāti zirgs ir dzimis, ar tādu viņš arī nonāks sacensību laukumā. Uzlabot lēkšus, atšķirībā no rikšiem, praktiski nav iespējams. Kā gan atpazīt jaunzirgā nākamo uzvarētāju un kā nepieļaut kļūdas tā sagatavošanā?

Lēkši – pati ātrākā zirga gaita, kurai raksturīgas trīs taktis ar brīvā lidojuma fāzi. Atkarībā no tā, ar kuru priekškāju zirgs atsperas trešajā taktī, izšķir lēkšus ar labo vai ar kreiso kāju. Kustībā lēkšos ar kreiso kāju zirgs sākotnēji atsperas ar labo pakaļkāju, pēc tam  zemei pieskaras diagonāli pretējās kreisā pakaļkāja un labā priekškāja, un pēc labās priekškājas atraušanas no zemes liek kreiso priekškāju. Tam seko brīvā lidojuma fāze. Pilnu ciklu sauc par lēkšu tempu. Lēkši ar labo kāju ir spoguļattēls lēkšiem ar kreiso kāju:

Kreisā pakaļkāja

Labā pakaļkāja un kreisā priekškāja

Labā priekškāja

Lidojuma fāze.

Lēkšojot manēžā, zirgs virzās ar laukuma iekšpusē esošo kāju. Kustību ar ārējo kāju dēvē par kontrlēkšiem.

Pēc lēkšu ātruma un kustību veida izšķir manēžas lēkšus (līdz 300 metriem minūtē), kenteru (400- 750 m/min), lauka lēkšus un auļus maksimālā ātrumā vai tuvu maksimālajam. Par lauka lēkšiem dēvē kustību lēkšos, kas par 15 – 20 sekundēm ir lēnāki nekā maksimālais ātrums auļos. Lēkšu ātrums ir atkarīgs no zirga šķirnes, trenētības pakāpes un ārējiem apstākļiem, piemēram, seguma kvalitātes. Viena tempa garums auļos ir 6 līdz 7 metri un vairāk, bet ātrums angļu pilnasiņiem – aptuveni 1 kilometrs 1 minūtē. Auļotāju pasaules rekords viena kilometra distancē ir 53,3/4 sekundes.

Sporta zirgiem lēkši iedalās sakopotos lēkšos, darba lēkšos, vidējos un plašos  lēkšos, pie tam kustības ātrums pieaug uz tempa garuma rēķina pie nemainīga tempu biežuma.

Darba lēkši. Tā ir pārejas gaita starp sakopotiem un vidējiem lēkšiem. Jauns zirgs, kas nav pietiekami sagatavots sakopotu lēkšu veikšanai, demostrē pietiekamu līdzsvarotību un, paliekot „pavadā”, ar kadenci un lecamo locītavu aktīvu darbību virzās uz priekšu ar vienmērīgiem, viegliem tempiem. Teiciens „lecamo locītavu aktīva darbība” uzsver no aktīvām pakaļkājām nākoša impulsa nozīmi.

Darba lēkši.

Vidēji lēkši. Tā ir pārejas gaita starp darba un paplašinātiem lēkšiem. Zirgs kustās uz priekšu, skaidri demonstrējot tempu paplašināšanu un izteiktu no pakaļkājām nākošu impulsu. Salīdzinot ar savāktiem vai darba lēkšiem, jātnieks zirgam ļauj nedaudz izstiept purnu uz priekšu, tai pat laikā dodot iespēju mazliet nolaist lejup galvu un kaklu. Lēkšu tempiem jābūt līdzsvarotiem un nepiespiestiem.

Izraksts no FEI noteikumiem iejādē:

Lēkšu paplašināšana. Četrgadīgiem zirgiem sacensībās jāparāda „lēkšu paplašināšana”. Tā ir pārejas stadija starp darba lēkšiem un vidējiem lēkšiem, kad zirgs ir nepietiekami sagatavots vidēju lēkšu demostrēšanai.

Vidēji lēkši.

Sakopoti lēkši raksturojas ar zirga pakaļdaļas aktīvu darbību, tai pat laikā zirga krusti ir viegli nolaisti un lecamās locītavas – enerģiskas. Pakaļkājas  uzņem zirga svaru, kā rezultātā priekškāju kustības kļūst vieglākas, pleci – elastīgāki un kustīgāki. Sakopotu lēkšu laikā kakls noapaļojas, zirgs iet mīkstā pavadā un dabiski nolīdzsvarots. Lēkšu tempi un lidojuma fāze ir īsāki nekā jebkurā citā lēkšu veidā, taču nezaudējot elastību un kadenci. Sakopotos lēkšos izpildīta sarežģītākās iejādes kustības  – kāju maiņu, piruetes.

Plaši lēkši. Zirgs kustas uz priekšu ar maksimālu vēzienu amplitūdu. Saglabājot kadenci, vēzieni maksimāli paplašinās, pateicoties spēcīgajam,  pakaļkāju radītajam  impulsam, tajā pat laikā zirgam saglabājot mieru, vieglumu un taisnvirziena kustību. Jātnieks, kontrolējot zirga pakausi, ļauj tam pagarināt „rāmi” un maksimāli paplašināt tempus. Kopumā kustībām ir jābūt labi nolīdzsvarotām, bet pārejai uz sakopotiem lēkšiem – plūstošai, pārvietojot smaguma centru virzienā uz pakaļkājām.

Plašos lēkšos vēzienu garums palielinās bez ritma izmaiņām. Tas iespējams tikai pagarinot zirga rāmi un palielinot pakaļkāju atgrūdienu spēku. Ko nozīmē paplašināt zirga rāmi? To panāk, dodot zirgam iespēju nedaudz nolaist galvu un kaklu uz leju, bet degunu mazliet izstiept uz priekšu. Enerģiskas pakaļkāju darbības radītais impulss dod zirgam iespēju palielināt vēzienu garumu vairāk nekā jebkurā citā lēkšu veidā.

Lēkšu gaitas vērtēšana.

Pirmo kustību vērtējumu jaunais zirgs saņem jau pirms atšķiršanas no mātes. Kā reiz lēkši ir tā gaita, kuras kvalitāte saskatāma jau šajā vecumā.

Viena un tā paša kumeļa lēkši vienas nedēļas, piecu mēnešu un gada vecumā.

Krievijā vērtēšanu veic, zirgam virzoties vidējos lēkšos ar jātnieku, vērtēšanas laikā  jātniekam ir vēlams atrasties puspiesēdē (lauka uzsēdē). Tiek dota viena iespēja veikt 25 m garu taisni, šī posma laikā novērtējot lēkšu stilu desmit baļļu skalā. Lēkšu stila vērtējumā ietilpst sekojošas pazīmes: produktivitāte (vēzienu garums), impulss, elastība, kadence un balanss (ar tendenci „kalnup”).  Vēlamās: ievērojama pakaļkāju pavilkšana zem korpusa, izteikta trīstaktu kustība ar labu pakaļkāju saliekšanos lecamajās locītavās un priekškāju – elkoņa un  karpālajās locītavās, skaidra muguras muskulatūras darbība, kas nodrošina labu zirga vadību un līdzsvara (balansa) uzturēšanu

Lēkšu produktivitāte (vēziena garums). Lēkšiem ir jābūt produktīviem, ar lielu vēziena amplitūdu, tie nedrīkst būt saīsināti. Vizuāli tiek novērtēts soļa garums. Vidēju atzīmi saņem zirgs ar pietiekami plašiem un aktīviem lēkšiem.

Lēkši ar lielu vēziena amplitūdu.

Lēkši ar mazu vēziena amplitūdu.

Lēkšu impulss. Lēkšiemir jābūt pietiekami impulsīviem, ar izturētu lidojuma fāzi. Lēkšus novērtē pēc spēka, ar kādu zirgs atgrūžas no zemes ar pakaļkājām, pēc pakaļkāju darbības amplitūdas un priekškāju kustības augstuma. Galējās pazīmes izpausmes ir „izteikti spēcīgs impulss” un „ļoti vājš impulss”.

Lēkši ar labu impulsu.

Lēkši ar nepietiekošu impulsu. Zirgs „nekustās”.

Balanss lēkšos. Lēkšiem ir jāpiemīt augšupejošai tendencei. Balanss lēkšos – tas nav nekas cits kā zirga spēja sevi nest, nolaižot krustus un piepaceļot priekšdaļu, pateicoties  spēcīgam pakaļkāju atgrūdienam, kakla pacelšanai un smaguma centru pārnešanai uz aizmuguri.  Ja šī tendence saglabājas, zirgs var sevi nest lēksos. Zirgam ir jāpiemīt vēlmei kustēties vienlaikus uz augšu un uz priekšu.

Labi balansēti lēkši ar tendenci „kalnup”.

Lēkši ar nepietiekamu elastību. Kadence nav attīstīta. Lēkši „ar taisnām kājām”.

Papildus jāatzīmē, kā zirgs ieiet lēkšu gaitā līkumā (cik viegli vai grūti viņam tas izdodas), vai zirgs turpina gaitu lēkšos vai arī pāriet rikšos, vai savāc zem sevis pakaļdaļu, noaapļo vai izstiepj kaklu, kā tas maina kājas (bieža kāju maiņa nav vēlama tāpat kā krustveida lēksis).

Bez tam, būtisks rādītājs ir elastība. Lēkšu elastība – tas ir līmenis, ar kādu kustība virzās caur zirga ķermenim un noslēdzas, kājām saskaroties ar zemi. Elastīgi lēkši  būs plūstoši un vienmērīgi, bez pāātrināta vēziena dažādās fāzēs un bez asas kāju izmešanas vai nolaišanas. Šīs pazīmes izteiktību vērtē skalā no „ļoti elastīgi lēkši” līdz „saspringti”. Mugura un kājas nedrīkst būt saspringtas un neatbrīvotas.

Izraksts no FEI noteikumiem iejādē:

Zirgam ir jāpaceļas lēkšos uzreiz, bez vilcināšanās, pie tam no pacelšanās brīža lēkšiem ir jābūt viegliem, ar izteiktu kadenci un vienmērīgu tempu.  Lēkšu kvalitāti novērtē pēc gaitas kopēja iespaida, vienmērīguma un viegluma, kadences uzturēšanas un priekšdaļas pacelšanas (ko izraisa trenzes (mutes dzelžu) pieņemšana ar atbrīvotu pakausi un pakaļkāju virzīšana apakšā ar aktīvu lecamo locītavu darbību), kā arī pēc zirga spējas saglabāt vienmērīgu ritmu un dabisku līdzsvaru, pat veicot pārejas no viena lēkšu veida uz citu. Virzoties taisnā līnijā, zirgam vienmēr ir jābūt taisnam un pareizi ieliektam liektās līnijās.

Lēkšu stils zirgiem iedalās divās kategorijās – augsts un zems. Zems lēkšu stils ir raksturīgs vairumam šķirņu un raksturojas ar klājošām kustībām, tiek dēvēts par „lēkšiem uz priekšu”. Augsts lēkšu stils raksturīgs mūsdienu Eiropas šķirnēm, kurās selekcija veikta pēc šīs pazīmes.

Augsti parādes lēkši.

Zemi lēkši.

Darba gaitā radušās lēkšu nepilnības.

Izjaukts ritms – visbiežāk sastopamā kļūda, kas raksturojas ar vēzienu skaita nevis vēzienu plašuma palielināšanos, zirgam pārejot uz plašākiem lēkšiem. Iemesls slēpjas nepietiekošā zirga apmācībā, sasteigtā treniņu darbā, zirga saspringtībā un sliktā vadāmībā.

Lēkši ar izjauktu trīstaktu kustību.

Izjaukta takts (otra biežāk sastopamā kļūda, strādājot lēkšos) – nav novērojama  skaidra trīstaktu kustība, kurā izjūk otrā (diagonālā) takts, vispirms tiek likta diagonāla pakaļkāja, pēc tam priekškāja. Lēkši kļūst par četrtaktu kustību – ir dzirdami četri kāju piesitieni zemei sekojošā secībā:

Iekšējā pakaļkāja

Ārējā pakaļkāja

Iekšējā priekškāja

Ārējā priekškāja

Bieži vien trīstaktu kustības zudums slēpjas nepietiekamā impulsā un elastības trūkumā.

Izjaukta taisnvirziena kustība jeb kustība ar plecu. Tā ir rupja kļūda, nepareiza treniņu darba rezultāts, kad kustības laikā zirga pakaļdaļa tiek novirzīta uz sāniem no zirga simetrijas līnijas. Pie tam zirgs pretojas ar muguru un plecu, izvirzot to tā, ka zirgu ir grūti iztaisnot. Zirgam kustība ar plecu nereti kļūst par paradumu. Iemesls – uzbudinātība, nevienmērīgs atbalsts pavadās, nepareizs kāju novietojums.

Krustveida lēkši. Nepareiza kustība lēkšos, kuras laikā tiek izjaukta otrā takts –likts tiek nevis diagonālais kāju pāris, bet paralēlais:

Kreisā pakaļkāja

Labā pakaļkāja un labā priekškāja

Labā priekškāja.

Kļūda raksturīga jauniem zirgiem, kuri vēl pinas savās kājās.

Pakaļkāju atpalikšana, kuru laikā priekškājas imitē kustību lēkšos, bet pakaļkājas turpina rikšot. Kļūda bieži sastopama rikšotājiem, kuri sagatavoti klasiskajiem jātnieku sporta veidiem, sastopama arī zirgiem ar sasteigtu treniņu darbu.

Nepietiekama sakopošana. Izstieptība un nepietiekama pakaļkāju sakopošana zem kermeņa, saspringta mugura un attiecīgi zema priekšdaļa, kam seko neaktīvas un neproduktīvas kustības lēkšos ar vāju vadāmību un kadenci.

Nepietiekama  zirga sakopošana lēkšos.

Noslēgums.

Zirga vērtējums pēc lēkšu kvalitātes ir subjektīvs. Priekšroka tiek dota dabiskiem, ritmiskiem lēkšiem ar lielu vēzienu amplitūdu, augstu priekškāju iznešanu un aktīvu pakaļkāju darbību zem korpusa, ar augšupejošu tendenci. Lēkšu kvalitātei ir augsta iedzimstamība, tāpēc vaislas zirgu izlasē šai pazīmei jāpievērš liela uzmanība.

Informācijas avots: Rus Trakehner 2011

Tulkoja un sagatavoja: Laine Orbidāne

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums