Zirgkopības speciālistes Dzintras Junges sagatavotais raksts par ķēvju vērtēšanu.

Izkopts māšu ganāmpulks jebkurā lopkopības nozarē ir pamats sekmīgai un tālredzīgai saimniekošanai.

Govkopībā ikviens saimnieks par normālu uzskata, ka telītes tiek ataudzētas no labākajām (visaugstāk novērtētajām) govīm. Zirgkopībā šajā ziņā tomēr vēl arvien valda haoss. Ja ķēves ir auglīgas un tiek lecinātas, kumeļi dzims. Tieši no ķēvju īpašniekiem ir atkarīga mūsu zirgu populācijas izkopšana, vai gluži pretēji – izviršana.

Salīdzinot ar citām lopkopības nozarēm, zirgkopība tiešā veidā nav produktīva nozare –zirga „labumu” nevar izmērīt iegūtajos kilogramos un pārskaitīt naudas izteiksmē. Galvenie populācijas izkopšanu kavējošie faktori:

  • Liela daļa vaislā izmantojamo ķēvju izkliedēta mazos ganāmpulkos un individuālo īpašnieku rīcībā – katrs saimnieks ar savu ķēvi rīkojas atbilstoši saviem uzskatiem un līdzekļiem, kas nereti neatbilst ciltsdarba programmā izvirzītajiem mērķiem.
  • Lielai daļai vaislā izmantojamo ķēvju īpašniekiem trūkst zināšanu un pieredzes ciltsdarba jomā – ar entuziasmu un pieredzi sportā vai darbā ar zirgiem tomēr ir par maz. Kā jebkurā lauksaimniecības jomā, arī zirgkopībā mainās paaudzes – noveco un no nozares aiziet pieredzējušie veterāni, bet bieži vien nav kvalificētas jaunās paaudzes.
  • Grūti finansiāli apstākļi valstī kopumā un ikvienā saimniecībā noved pie tālredzīgas plānošanas trūkuma ganāmpulkā. Grūtā finansiālā situācija nereti spiež lauksaimniekus izvēlēties tūlītējus ienākumus (pārdodot augstvērtīgu ķēvīti), nevis ieguldījumu lielāku ienākumu gūšanai nākotnē (ataudzējot kumeļmāti).

Nav teikts, ka vienas vai dažu ķēvju īpašnieks nespēj iegūt šķirnei nozīmīgus, augstvērtīgus zirgus. Ja ķēve ir ar augstu ciltsvērtību un tiek lecināta ar piemērotu ērzeli, nav nozīmes cik lielā ganāmpulkā tā atrodas. Vienas (vai dažu) ķēves īpašniekam „izlases darbs” sākas un beidzas ar ķēves novērtēšanu, vērtējuma izanalizēšanu un lēmuma pieņemšanu par vai pret ķēves izmantošanu vaislai. Lielākā ganāmpulkā jāseko līdzi arī kopējai māšu ganāmpulka kvalitātes izaugsmei. Audzētāju organizācija, izstrādājot ciltsdarba programmu, skatās uz šķirni kopumā kā saimnieks uz ganāmpulku. Nākotnē BLUP ciltsvērtības novērtēšanas metodikas ieviešana atvieglotu šķirnes izkopšanas darbu gan audzētāju organizācijām, gan katram atsevišķam audzētājam. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai ikviens zirgaudzētājs censtos izprast un ievērot savā darbā kopējos šķirnes izkopšanas mērķus.

Vaislas ķēves uzdevums ir dot iespējami vērtīgākus pēcnācējus, tāpēc vaislas kodolā jāiekļauj visaugstāk novērtētās ķēves. Ja ķēve nav vērtēta, audzētājs nevar objektīvi spriest par tās piemērotību vaislas darbībai. Mainoties laikiem un pieejamām datu apstrādes tehnoloģijām, ir mainījusies vērtēšanas un tālākās datu apstrādes metodika, bet ne galvenie pamatprincipi pašā vērtēšanas procesā.

Atbilstoši šā brīža vērtēšanas metodikai ķēvi vērtē dažādos tās dzīves posmos:

1) Vērtējums kumeļa vecumā  (4-6 mēnešu vecumā) – tas ir pirmais zirga vērtējums. Kamēr ķēvīte atrodas pie mātes, to lauka vai manēžas apstākļos novērtē pēc četrām pazīmēm – izcelsmes, ķermeņa proporcijām, gaitu kvalitātes un kopējā iespaida. Zirgs šādā vecumā ir pārāk mazs, lai droši varētu spriest par tā tālāko izmantošanu. Tomēr šis vērtējums galvenajos vilcienos parāda, vai kumeļam nav kādu iedzimtu defektu, būtisku eksterjera vai gaitu nepilnību.

2) Jaunzirga vērtējums (2-3 gadu vecumā) – vērtējums, ko saņem lielākā daļa zirgu. Kaut arī 2 gadu vecumā zirgs vēl nav nobriedis un vēl veidojas, daudzi saimnieki izvēlas vērtēt tieši divgadniekus, nevis pagaidīt gadu. Tam ir divi galvenie iemesli – par zirga sagatavošanu vērtēšanai var saņemt valsts atbalsta maksājumus, un saimnieks izvēlas saņemt subsīdijas, līdzko tās ir pieejamas, kā arī daudz jaunzirgu tiek pārdoti pirms trīs gadu vecuma.

3) Pieaugušas ķēves pašas vērtējums – lai varētu objektīvi spriest par ķēves piemērotību vaislai, ir būtiski novērtēt pieaugušu, nobriedušu ķēvi. To var darīt sākot ar trīs gadu vecumu. Tā kā daļa ķēvju nav novērtētas, iespējams ķēvi novērtēt reizē ar tās kumeļu. Pēc kumeļa piedzimšanas ķēve var tikt uzņemta Valsts ciltsgrāmatā (VCG), arī tam nepieciešams ķēves vērtējums.

4) Vērtēšana pēc pēcnācēju kvalitātes. Kad no vaislas ķēves no sertificētiem ērzeļiem iegūti vismaz divu tās pēcnācēju jaunzirgu vērtējumi, ķēvei var noteikt vērtējumu pēc pēcnācēju kvalitātes. Piemēram, ja ķēve lecināta trīs gadu vecumā, ik gadu nesusi pa kumeļam, kuri novērtēti divu gadu vecumā, kumeļmāte uz šo vērtēšanu būs astoņus gadus veca. Šajā vērtēšanā tiks vēlreiz novērtēta ķēve pati, kā arī aprēķināts tās vērtējums pēc pēcnācēju kvalitātes. Tas ir pietiekami liels vecums, lai nobriedušai ķēvei uzrādītos iespējamās nevēlamās īpašības, kas jaunībā nebija pamanāmas. Un tas ir pietiekami mazs vecums, lai audzētājs no augstvērtīgas kumeļmātes varētu iegūt vēl vairākus kumeļus.

Jāsaprot, ka zirgs katrā vecumā ir tāds, kāds tas tobrīd ir. Vērtētājs vērtē to, ko viņš tieši tajā brīdī redz un neko nedrīkst „pielikt klāt” vai „noņemt nost” uz „izaugšanas un izveidošanās” rēķina – kad būs izaudzis un izveidojies, tad arī vērtēs to, kas tajā brīdī būs redzams. Tāpat nav jābaidās vērtēt vecāku kumeļmāti, kas savā mūžā šo to pārcietusi – vērtētājs saprot, ka tā nav vairs nekāda jaunava, un vērtējums par iegūtajām traumām un „vecuma nesmukumu” samazināts netiek.

Zirgam, kā jebkuram lauksaimniecības dzīvniekam vērtē iedzimstošas un saimnieciski nozīmīgas īpašības:

1) Vērtējums pēc pēcnācēju kvalitātes – vaislas ķēves uzdevums ir dot veselus, augstvērtīgus pēcnācējus. Pēc pastāvošās vērtēšanas metodikas ķēvi pēc pēcnācēju kvalitātes var novērtēt, kad iegūti vismaz divu tās pēcnācēju jaunzirgu vērtējumi. Iegūstot nākamo pēcnācēju vērtējumus, šis rādītājs ir pārrēķināms.

2) Darbaspēju novērtējums – neatkarīgi no šķirnes un tipa, darbaspējas ir galvenā zirga „produkcija”. Darbaspēju dēļ zirgus audzē un atbilstoši izmanto. Braucamajam un sporta tipam ir dažādas darbaspēju vērtēšanas prasības. Darbaspējas vērtē testējot, galveno uzsvaru liekot uz to, kā zirgs parāda savas dabiskās gaitas, un pakļāvību cilvēkam.

3) Eksterjera novērtējums – eksterjers nav tikai izskats vien. Tas ir ārēji redzamu pazīmju kopums, kas liecina par zirga uzbūvi, un ir cieši saistīts ar zirga darbaspējām.

4) Novērtējums pēc izcelsmes/tipa – ciltsdarbā nav pieļaujama haotiska, nepārdomāta krustošana un šādu krustojuma dzīvnieku iekļaušanās vaislas kodolā. Tāpēc ķēvi novērtē pēc tās atbilstības šķirnes tipam un izcelsmei, attiecīgi krustojuma dzīvniekiem šis vērtējums tiek samazināts, bet tiem, kuru priekšteči atbilstoši ciltsdarba programmai atzīti par īpaši vērtīgiem (līniju un ģimeņu turpinātāji, izcilus rezultātus uzrādījuši vaislinieki), vērtējums tiek paaugstināts.

5) Vērtējums pēc izmēriem – Latvijas šķirnes sporta tipā tam ir tikai rekomendējošs raksturs. Bet braucamajā tipā tas ir būtisks viendabīgas populācijas uzturēšanai.

Pēdējos gados rīkotās zirgu vērtēšanas skates mūsu zirgaudzētājiem vēl arvien ir jaunums. Bet tās ir nozīmīgas ne vien no ciltsdarbam nepieciešamās informācijas ieguves viedokļa, bet arī ērta iespēja centralizēti novērtēt savus zirgus, pašiem salīdzināt savus zirgus ar pārējiem, dalīties pieredzē. Nu gluži kā mums tautā mēdz teikt – lieliska iespēja sevi parādīt un citus apskatīt. Sacensībās mēs redzam zirga un sportista sniegumu, bet skatē galvenais ir audzētāja sniegums.

Sekot Mums