Decembrī izdots “Latvijas šķirnes zirgu valsts ciltsgrāmatas” XXXII sējums. To publicēšanai sagatavojušas Laine Orbidāne, Dzintra Puriņa un ANNA VEIDEMANE, ar kuru šoreiz  mūsu saruna par Latvijas zirgaudzēšanai gan vēsturiski, gan informatīvi, gan emocionāli vērtīgo izdevumu.

Anna Veidemane

* LŠZAA valdes locekle.

* Absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti 2013. gadā.

* Tagad LLU studē doktorantūrā.

* Vada sertificētu veterināro pakalpojumu privātpraksi.

* Sertificēts zirgu vērtēšanas eksperts un mākslīgās apsēklošanas speciālists.

Šajā ciltsgrāmatas izdevumā 300 lappušu apjomā iekļauti zirgi, kuri tās reģistrā uzņemti līdz 2018. gada 1. novembrim. Valsts ciltsgrāmatas uzturēšana uzticēta Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijai (LŠZAA), kas  darbojas kopš 2004. gada. Ciltsdarba programmas, ko īsteno asociācija, aptver pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šķirnes dzīvnieku reģistrāciju, kvalitatīvu audzēšanu un novērtēšanu, veiktu izlasi, atlasi, kā arī Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu. Programmu īstenošanā piedalās valsts ar subsīdijām šķirnes zirgkopības sistēmas pilnveidošanai, un arī grāmata tapusi ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu pasākumā “Par cilsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku kataloga izveidi un uzturēšanu, zirgu ciltsgrāmatas izdošanu, kā arī lopkopības nozarei aktuālas informācijas regulāru atspoguļošanu publiski pieejamā veidā”.

Nākamgad – ciltsgrāmatas simtgade

Anna Veidemane stāsta: – Iepriekšējā ciltsgrāmata iznāca pirms gadiem pieciem. Taču Latvijas šķirnes zirgu valsts ciltsgrāmatā pirmie zirgi tika uzņemti jau pirms simts gadiem – 1921. gadā. Nākamgad varēsim svinēt šī procesa simtgadi, bet drukātā formātā pirmā ciltsgrāmata iznāca 1925. gadā. Tā bija jau toreiz nepieciešama, lai sāktu mērķtiecīgu šķirnes veidošanu.

– Ko nozīmē zirga uzņemšana ciltsgrāmatā?

– Uzņemšana ciltsgrāmatā liecina par to, ka speciālisti zirgu ir novērtējuši atbilstoši sava laika vērtēšanas metodēm, un ir pieejama visa galvenā infomācija par šo zirgu un tā priekštečiem. Ja senos laikos ciltsgrāmatā tika iekļauti arī bezšķirnes un krustojumu zirgi, tad tagad – gandrīz tikai tīršķirnes zirgi. Kopumā šajā sējumā – vairāk nekā 500. Jāpiebilst gan, ka daudzi no viņiem vairs neatrodas Latvijā, kāds beidzis savas mūža gaitas, bet informācija par zirgu nekur nepazūd.

– Kā notiek informācijas sagatavošana šim apjomīgajam izdevumam?

– Informācija tiek ņemta no zirgaudzētāju organizāciju – LŠZAA (Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija) un LZB (Latvijas Zirgaudzētāju biedrība) – kopīgās datu bāzes “Rumaks”, kas savienota arī ar Lauksaimniecības datu centra reģistru. Tālāk informācija tiek vēlreiz precizēta.

– Kam paredzēts un noderīgs šis ciltsgrāmatas izdevums?

– Tas ir praktiski noderīgs zirgaudzētājiem ikdienas darbā, jo ne visiem ir pieejamas specifiskās datu bāzes. Tās diemžēl vajadzīgā brīdī var arī nedarboties, būt nepilnīgas, un joprojām, tas jāatzīst, ne visi zirgaudzēšanā aktīvi cilvēki ikdienā lieto internetu. Drukātam izdevumam ir pavisam cits “svars”, no  tā neviena rindiņa nepazudīs! Patiesībā ciltsgrāmata ir vēsturiska informācija – par to, kas bijis un ir šobrīd, nevis par to, ko varam prognozēt ciltsdarba attīstībā. Ciltsgrāmatā varam apskatīt zirga mātes vai tēva informāciju, izsekot priekštečiem. Varam vērtēt un domāt, kā varētu notikt paaudžu maiņa. Taču “Latvijas vaislas ērzeļu katalogā”, ko arī LŠZAA izdod ik pēc pāris gadiem, jau ir konkrētāka, operatīvāka un tehniskāka informācija par potenciālajiem tēviem, kā arī plašāks un pat emocionālāks apraksts par katru ērzeli, ko nevaram ievietot ciltsgrāmatā.

– Paveikts liels un apjomīgs darbs. Par ko jums lielākais gandarījums?

– Patiesi personīgi priecājos par to, ka grāmata var iznākt drukātā formātā, jo, iepriekš strādājot ar zirgu datu reģistrāciju, nācās saskarties ar to, ka, pārnesot informāciju no vienas uz citu elektronisko datu bāzi, programmētāju nolaidības dēļ daudz kas no tā pazuda.

Trīs zirgaudzētāju sadarbība

– Jums pašai arī pieder zirgi, kurus audzējot, varat izmantot šīs zināšanas un kur aizvadāt savu ikdienas darbu?

Jā, man arī pieder vairāki zirgi, kuri stāv gan Siguldā, gan arī Latgalē. Bet man tas ir hobijs un pašizpausme. Darbojamies trīs zirgu īpašnieki kopā: zemnieku saimniecības “Erlain” vadītājs Ēriks Mukāns, kura īpašums atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā; Māris Parfianovičs ar stalli Siguldā un es.

Saimniecībā “Erlain” darbojos gan kā veterinārārste un ciltsdarba speciāliste, gan arī kā menedžere, plānojot ne tikai zirgu atražošanu, bet arī pārdošanu, lai tā būtu viena cilvēka rokās. Te ir liels ganāmpulks – ap 50 zirgiem, taču tas izveidots nesen, pirmie kumeļi dzimuši pirms desmit gadiem, un tikai šogad savulaik iepirktajām ķēvēm gaidāmi pirmie mazbērni, kas otrajā paaudzē būs izaudzēti šajā stallī.

Anna ar Ēriku Mukānu un “Erlain” bēro ķēvi Kadence (2015, Carpaccio II – Disko), kura ieguva pirmo vietu trīsgadīgo ķēvju grupā skatē “Rudens Pērle 2018”

Ja “Erlain” tā ir ražošana, tad Mārim vairāk ir interese par dažādām zirgu šķirnēm, bez nepieciešamības audzēt tos pārdošanai. Viņam ir lielākoties Latvijas braucamā tipa zirgi, kā arī donieši, zviedru ardenis, Velsas, Ņūforestas un zviedru jājamponiji. Tā teikt, “nišas produkts”. Šogad gaidāms arī kumeļš no slavenā Burtnieku ērzeļa Aromāta.

Man ir manas ķēves un kumeļi, kurus neaudzinu speciāli pārdošanai un biznesam, bet notiek arī tā. Siguldas stallī ir apmēram 15 zirgi, stallis un apkārt esošie daži hektāri zemes tiek nomāti no baznīcas, tāpēc netiek veikti milzu ieguldījumi infrastruktūrā, jo nav paredzams, cik ilgi līgums tiks pagarināts pēc līdzšinējās sadarbības. Te kumeļi var piedzimt, bet tos nevar pilnvērtīgi izaudzēt ierobežoto ganību platību dēļ, tāpēc tie pēc atšķiršanas dodas uz Kaplavu, bet savukārt no turienes uz Siguldu – zirgi, kas paredzēti pārdošanai.

Kopā šajos trīs manis pārraugāmajos ganāmpulkos gadā piedzimst aptuveni 20 kumeļu.

Zirgi kā pamatnodarbošanās

– Kā nonācāt pie zirgiem?

– Ar zirgiem iepazinos, pateicoties mammas draudzenei Dacei Štrausai. Pēc vidusskolas iestājos Kultūras akadēmijā, tomēr vēlējos būt kopā ar zirgiem un darīt kaut ko praktisku – lai kultūra paliek brīvajam laikam un zirgi ir kā pamatnodarbošanās, nevis otrādi. Jau bija savi zirgi, biju sākusi strādāt Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā. Sākumā vairāk sliecos uz zootehniķiem (lauksaimniecību), taču lēmu par labu veterinārmedicīnai.

Nodarbojos arī ar jāšanas sportu – gan konkūrā, gan iejādē. Šķēršļu pārvarēšanā startēju ar jaunzirgiem maršrutos līdz 120 centimetriem. Bet vislabāk man veicās trīscīņā, šajā disciplīnā Latvijā sacensības jau sen vairs nenotiek, tāpēc braucu uz Lietuvu un Igauniju, lai startētu. Pēdējie mači bija pirms gadiem četriem, un pārtraukums iestājās gan saistībā ar zirga pārdošanu, gan to, ka sāku nodarboties ar zirgu sēklošanu, kas ir ļoti laikietilpīgs darbs. Bet nākamgad esmu nolēmusi to pārtraukt un atsākt piedalīties jāšanas sacensībās amatieru konkurencē.

– Kurš bija jūsu labākais zirgs?

– Dālija (2007, Donnerbube II – Daions), kuru pārdevām uz Poliju. Tur viņa starēja starptautiskā līmenī, guva punktus FEI (Starptautiskā Jātnieku federācija) reitingā, šobrīd ir somu juniores cīņas zirgs. Tagad man ir Dālijas mamma Digna un viņas trīsgadīgā māsiņa, kā arī gaidu vēl vienu Dignas kumeļu.

Anna ar Dāliju startē Igaunijas čempionātā

– Kāpēc zirgu sēklošana ir tik sarežģīts darbs?

– Ar sēklošanu nodarbojos vairāk nekā četrus gadus. Ja šis darbs notiek vienuviet apsēklošanas stacijā, tas ir daudz vienkāršāk. Tomēr katrs saimnieks grib vasarā turēt savas ķēves mājās. Ķēves parasti meklējas piecas līdz septiņas dienas. Pirms spermas pasūtīšanas ķēve jāizmeklē, jo apsēklošana jāveic iespējami tuvu ovulācijai. Tad jābrauc uz Rīgu, uz kurjerpastu pēc sēklas materiāla, jādodas uz saimniecībām, kas parasti ir vairākas – atkarībā no tā, kuras ķēves ovulē vai kuras jāizmeklē pirms sēklas pasūtīšanas. Tā kā man klienti ir gan Valmierā, gan Tērvetē, gan jāsēklo savas ķēves Krāslavā, tad kilometrāža sanāk iespaidīga. Daudz jāstrādā arī ar saimniekiem, konsultējot ērzeļu izvēlē, ar kuriem pārot ķēves. Gadās, ka īpašnieks izraugās  ērzeli, kura sperma izmaksā pārāk dārgi vai nav labas kvalitātes, tad meklējam kādu jaunu ērzeli ar līdzīgām īpašībām vai izcelsmi, kas izmaksātu lētāk.

Top Latvijas audzētājiem aktuāls darbs

– Par ko top jūsu doktora darbs?

– Mana darba tēma ir par inbrīdingu Latvijas zirgu šķirnē. Tā ir “iekšaudzēšana” konkrētas šķirnes ietvaros – priekšteču vairākkārtēja atkārtošanās izcelsmē. Ierobežota genofonda gadījumā noteiktā teritorijā un nelielā populācijā, kā tas ir ar Latvijas šķirnes braucamo tipu, tas var izraisīt dažādas problēmas tuvradniecības dēļ: ķēvēm sliktāk norisinās grūsnība, dzimst nedzīvi kumeļi, tiek pārmantotas slimības u. c. Taču, ja šai problēmai pievērš uzmanību, to var atrisināt. Sporta tipa zirgus tas skar mazāk, jo vienmēr var dabūt “jaunas asinis no malas”.

No LŠZAA informācijas

Pēc 2018. gada 1. novembra ciltsdarbā piedalās tikai tās saimniecības, kuru zirgi ir uzņemti ciltsgrāmatas (VCG) A daļā.

– Tīršķirnes dzīvnieki ir tikai ciltsgrāmatas A daļas dzīvnieki. A daļā var tik uzņemti dzīvnieki, ja to vecāki uzņemti A daļā, vai pie statusa paaugstināšanas B daļas ķēves un A daļas ērzeļa pēcnācējs var tikt iekļauts A daļā.

– A daļas A2 klasē sākam uzņemt visus zirgus, kas atbilst prasībām pēc izcelsmes, sākot ar gada vecumu.

– Audzēšanas programmu realizē ar tikai tīršķirnes dzīvniekiem, tātad ciltsdarbā piedalās saimniecības ar VCG A daļas dzīvniekiem.

– Sertificēt kā vaisliniekus varēs tikai tīršķirnes dzīvniekus, kas uzņemti vai uzņemami VCG!

  1. S. VCG galvenajā A daļā iekļauti Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes trīršķirnes ērzeļi un ķēves, radniecīgo šķirņu ērzeļi un ķēves, kā arī šķirnei pieļaujamo šķirņu ērzeļi. Savukārt B daļā iekļautas citas Latvijas siltasiņu zirgu tīršķirnes ķēves un krustojuma ķēves.

Par katru zirgu VCG iekļauta sekojoša informācija: reģistrācijas numurs; dzimšanas dati; audzētājs un īpašnieks; zirga tēvs un  māte; tēva tēvs un māte; mātes tēvs un māte; vērtēšanas rezultāti un īss raksturojums; iegūto kumeļu skaits; labākie rezultāti sporta sacensībās vai atzīme par eksportu.

Dace Millere, žurnāliste

Foto: Māris Millers un personīgais arhīvs

Abonē un lasi: https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2020_gads/

 

 

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums