Tā gluži gan nevarētu teikt, taču Eiropas čempionāta iejādē rezultāti – labākais Hanoveras šķirnes zirgs Lielās Balvas līmenī ieņēma tikai 20. vietu, bet 15 labāko vidū brīvās izvēles programmā nebija vispār neviena

– nostāda Vācijas lielāko zirgaudzētāju biedrību sava veida krīzes situācijā. Hanoveras zirgaudzētāju biedrības vaislas darba vadītājs Verners Šāde (Werner Schade) mēģinājis atbildēt uz žurnāla St. Georg uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā.

St. Georg: Vācu zirgaudzētāji Eiropas iejādes čempionātā piedzīvoja lielu izgāšanos, īpaši Hanoveras šķirnes zirgaudzētāji. Gadu desmitiem Vācijas lielākā zirgaudzētāju biedrības ražojumi bija dominējuši iejādes laukumos. Pašlaik to vietu ir ieņēmusi Holandiešu zirgaudzētāju biedrība (KWPN), pat mazajai zirgu audzētāju valstij Dānijai Roterdamā bija vairāk zirgu labāko vidū kā visām vācu zirgaudzētāju biedrībām kopā. Šādā situācijā visām zirgaudzētāju biedrībām vajadzētu skandēt trauksmes zvanus!

Dr. Verners Šāde: Mēs pieņemsim šo izaicinājumu. Zirgi, kas pašlaik piedalās starptautiskajā sportā, ir dzimuši pirms 15 gadiem. Kopš tā laika ir daudz kas mainījies arī pašā jāšanas sportā. Zirgaudzēšanas ziņā mums tagad ir jāuzmanās. Iejādei mums primāri ir nepieciešami zirgi, kuri spēj attīstīt un demonstrēt spēcīgas kustības, kuri enerģiski atsperas ar pakaļkājām un no dabas kustas augšup ar pleciem, zirgi, kuriem piemīt spars un enerģija. To mēs jau esam sapratuši un pie tā strādājam.

St. Georg: Vai KWPN biedrība to nav sapratusi vēl ātrāk un apsteigusi visas vācu zirgaudzētāju biedrības? 

Dr. Verners Šāde: Holandieši allaž bijuši veiksmīgi zirgaudzētāji. Taču pavērsiens, kuru novērojām Roterdamā, nav izskaidrojams tikai ar zirgaudzēšanu vien. Mums ir arī zirgu apmācības problēmas. Daudzi no mūsu talantīgākajiem zirgiem nemaz nenonāk uz īstā ceļa. Jātnieki, kas demonstrē zirgus, bieži vien nemaz nav tie, kas tos tik tālu izglītojuši un trenējuši. Tāds talants piemīt tikai retajam. Ir svarīgi, lai paši talantīgākie zirgi nonāktu uz īstā ceļa, piemēram, kā izcilais bundesčempionāta uzvarētājs Benicio. Protams, ka par tādu zirgu tagad tiek piedāvāta liela nauda. Viņš tika pārdots ērzeļu izsolē, mēs vērsām Izabellas Vertas uzmanību uz šo zirgu, un arī viņa bija sajūsmā. Diemžēl patreizējais īpašnieks izsolē neatlaidās. 

St. Georg: Ja par piemēru ņem britus, Karls Hesters un Šarlote Dužardēna Roterdamā sēdēja uz pašu apmācītiem zirgiem – tie nebija Hanoveras, bet gan Holandes izcelsmes.

Dr. Verners Šāde: Jā, tā diemžēl tas ir. Taču šis piemērs demonstrē, cik svarīgi ir, lai zirgam būtu ne tikai talants, bet arī tas nonāktu īstajās rokās. Uthopia pie Hestera nonāca pavisam jauns, Hesters nesteidzās ar zirga trenēšanu un pieturējās pie klasiskās apmācības ceļa. Pie mums bieži vien nejaušība izšķir, vai izcili talantīgs zirgs atrod arī piemērotu jātnieku, kurš to spēj attiecīgi izglītot. Pie šī punkta mums ir jāstrādā. 

St. Georg: Tas viss attiecas arī principā uz KWPN šķirnes zirgiem. Varbūt holandiešiem ir labākas ciltslīnijas?  

Dr. Verners Šāde: Es tā nedomāju. Mums ir ļoti labas ciltslīnijas, arī īpaši ķēvju sastāvā. Kustību kvalitāti dod Weltmeyer. Donnerhall asinis arī ir izcēlušās, labu jājamību dod Lauries Crusador XX. Manā skatījumā jautājums ir aktuāls arī, vai prasības nav attīstījušās dažādos virzienos. Mēs audzējam zirgus plašam tirgum, kurā jāšanas kvalitāte un prasības ir ļoti atšķirīgas. Kumeļu un jaunzirgu tirgū ilgu laiku dominēja kā vēlamais tumšas krāsas, glīts tips, šādus zirgus bija viegli pārdot jau agrā vecumā. Tas, protams, ietekmēja arī audzētāju izvēli. Vērtīgas līnijas kā G-līnija (Grande, Gotthard, Goldfisch II), kas, kā zināms, agrīnā vecumā nav tik viegli pārdodami, šajā ziņā palika otrajā plānā. 

St. Georg: Arī holandieši vēlas pārdot savus zirgus. Tomēr pēdējo 20 gadu laikā viņi daudz ko darījuši savādāk. 

Dr. Verners Šāde: Holandieši ir audzētāji, viņi visur meklē labāko. Viņiem ir skaidri priekšstati selekcijas jomā, uz kuriem viņi arī koncentrējas. Viena no viņu priekšrocībām ir skaidra: viena zeme, viens zirgaudzēšanas apgabals. Vācijā ir vairāk kā 16 zirgaudzētāju biedrību, kuru mainīgā ietekme vienai uz otru iepriekš ir zināmā mērā vājinājusi selekcijas darbu. Biedrību migrēšana daļēji izpaužas jau baismīgos veidos. Ja viena biedrība nesertificē kādu ērzeli, tā īpašnieks dodas pie nākamās biedrības, un līdz ar viņu arī zirgaudzētāji. Lielākās zirgaudzētāju biedrības praktiski visas darbojas visas republikas robežās, un tur burtiski valda izspiešanas konkurence. Par spīti visam vācu zirgaudzēšanā līdz ar ērzeļu darbaspēju pārbaužu (HLP) ieviešanu ir veikts būtisks solis pareizajā virzienā. Manā skatījumā problēmas risinājums slēpjas tajā, lai problemātiku risinātu visas Vācijas līmenī un biedrības vienotos par vienu kopīgu ceļu. 

St. Georg: Ko plāno darīt Hanoveras zirgaudzētāju biedrība? 

Dr. Verners Šāde: Kā jau teicu, mēs arvien lielāku vērtību un uzsvaru liksim uz tādām īpašībām kā gaitu elastīgums, spēcīga pakaļkāju darbība, garkājainība un labdabīgums. 2010. gada sākumā izstrādātajās biedrības vadlīnijās tas viss ir skaidri izteikts. Šajā sakarā mēs plānojam veikt sekojošas lietas:

  1. Selekciju veikt, balstoties uz sevi pierādījušām Hanoveras šķirnes zirgu ciltslīnijām un ķēvju sastāvu.
  2. Mērķtiecīgi pielietot citu šķirņu augstvērtīgās „asinis”.
  3. Piemērotu konkūra zirgu izmantošana iejādes zirgu audzēšanā.

Labākās Hanoveras šķirnes ciltslīnijas ir pierādījušas sevi, radot augstas klases konkūra un iejādes zirgus. Mums atkal ir jāizceļ priekšplānā mūsu zirgu sportiskais potenciāls un jāseko interesantāko zirgu karjeras norisei ar pārdomātām stratēģijām, lai šie zirgi nonāktu augstākajos sporta līmeņos.

Avots: St. Georg.

Tulkoja Sigita Eitcena

Sekot Mums